Tas, kurš naudu ir zaudējis ieguldījumu krāpšanā, ne reti tiek uzrunāts otrreiz – no šķietamiem palīgiem, kas par priekšapmaksu sola naudu atgūt. Pēc kā šādus piedāvājumus var atpazīt.
Zaudējums vēl ir tikko pārdzīvots, kad pienāk zvans vai e-pasts: zaudētā nauda esot atrasta, tā gaidot kontā un to varot atgūt. Cilvēkiem, kuri tikko ir piedzīvojuši ieguldījumu krāpšanu, tas izklausās pēc ziņas, uz kuru viņi ir cerējuši.
Tomēr daudzos gadījumos runa ir par tā saukto naudas atgūšanas krāpšanu (recovery scam), tātad par krāpšanu pēc krāpšanas. Šķietamie palīgi par saviem pakalpojumiem pieprasa naudu iepriekš un pēc tam pazūd. Kas šo shēmu pazīst, var pasargāt sevi no otra zaudējuma.
No kurienes krāpnieki zina par zaudējumu
Cietušie bieži jautā, kā svešs cilvēks var zināt viņu lietas detaļas – platformas nosaukumu, aptuveno zaudējuma apmēru, dažkārt pat agrāko kontaktpersonu. Skaidrojums parasti ir vienkāršs: šie dati ir sākotnējo krāpnieku rīcībā. Tos atkārtoti izmanto tās pašas grupas vai nodod citiem.
Turklāt krāpnieki mērķtiecīgi meklē cietušos, piemēram, interneta forumos, komentāru sadaļās un sociālajos tīklos, kuros cietušie stāsta par savu pieredzi. Arī reklāmas sludinājumi un interneta vietnes, kas parādās, meklējot palīdzību, var novest pie neuzticamiem piedāvājumiem. Tāpēc detalizētas zināšanas par lietu nav pierādījums uzticamībai – drīzāk otrādi.
Kādās lomās šķietamie palīgi uzstājas
- kā advokātu birojs vai „juridiskā nodaļa“, bieži ar juridisko adresi ārvalstīs un profesionāli izskatīgu interneta vietni
- kā iestāde, piemēram, finanšu uzraudzības iestāde, policija, prokuratūra vai starptautiska izmeklēšanas struktūra
- kā blokķēdes analīzes speciālists vai kā „fund recovery“ uzņēmums
- kā banka vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pie kura nauda esot iesaldēta
- kā sākotnējās platformas darbinieks, kurš naudu tagad tomēr vēloties izmaksāt
Turklāt tiek ļaunprātīgi izmantoti patiesi pastāvošu iestāžu un advokātu biroju nosaukumi, logotipi un veidlapas. Vēstules satur lietas numurus, zīmogus un parakstus, kam jārada oficiāls iespaids.
Pēc kā naudas atgūšanas krāpšanu var atpazīt
- Saziņa notiek bez Jūsu aicinājuma – pa tālruni, e-pastā vai ziņapmaiņas lietotnē.
- Tiek apgalvots, ka nauda jau esot atrasta vai ka tās atgūšana esot droša.
- Pirms šķietamās izmaksas ir jāpārskaita komisijas maksas, nodokļi, apdrošināšana vai darījuma izmaksas.
- Maksājumi jāveic kriptoaktīvos, ar dāvanu kartēm vai uz privātiem kontiem ārvalstīs.
- Tiek radīta laika spiediena sajūta, piemēram, ar it kā tuvojošos termiņu.
- Tiek pieprasīta attālinātā piekļuve datoram, interneta bankas piekļuves dati vai personu apliecinošu dokumentu kopijas.
- Norādītais advokātu birojs vai iestāde pa oficiālajiem kontaktiem nav sasniedzama vai par šo lietu neko nezina.
Ar ko atšķiras uzticams atbalsts
Tas, ka advokātu birojs par savu darbu pieprasa atlīdzību, arī avansa veidā, pats par sevi nav nekas neparasts. Atšķirība ir kopējā ainā: uzticami konsultanti nevēršas pie cietušajiem bez aicinājuma, viņi negarantē panākumus, iepriekš izskaidro izmaksas un riskus un atklāti norāda, ka daudzos gadījumos naudu atgūt neizdodas vai izdodas tikai daļēji.
To, vai persona Vācijā ir uzņemta advokātu profesijā, var pārbaudīt visas Vācijas oficiālajā advokātu reģistrā. Tā kā krāpnieki izmanto arī patiesi uzņemtu advokātu vārdus, kontakts būtu jāpārbauda, izmantojot tur vai oficiālajā biroja mājaslapā norādītos datus – nevis saņemtajā vēstulē minēto tālruņa numuru.
Juridiskais izvērtējums un pareiza rīcība
Juridiski naudas atgūšanas krāpšana ir patstāvīga krāpšana Vācijas Kriminālkodeksa (StGB) 263. panta izpratnē. Cietušajiem ir prasījumi par zaudējumu atlīdzību, jo īpaši saskaņā ar Vācijas Civilkodeksa (BGB) 823. panta 2. punktu saistībā ar StGB 263. pantu un saskaņā ar BGB 826. pantu. Tāpat kā pirmās krāpšanas gadījumā tomēr jāņem vērā: krāpnieki rīkojas anonīmi un parasti no ārvalstīm, tādēļ prasījumu īstenošana bieži ir sarežģīta. Ja ir nodoti piekļuves dati un pēc tam ierosināti maksājumi bez konta turētāja piekrišanas, papildus var būt jāizvērtē prasījumi par atmaksu pret savu banku saskaņā ar BGB 675.u un turpmākajiem pantiem.
- Uz piedāvājumu nereaģēt un neveikt nekādus maksājumus.
- Nenodot personu apliecinošu dokumentu kopijas, piekļuves datus vai apstiprinājuma kodus un neatļaut attālinātu piekļuvi.
- Nodrošināt zvanu, e-pastu un vēstuļu pierādījumus un nodot tos policijai, vēlams kā papildinājumu jau iesniegtajam iesniegumam.
- Ja dati jau ir nodoti vai maksājumi jau veikti: nekavējoties informēt banku un likt bloķēt piekļuves.
Secinājums
Pēc ieguldījumu krāpšanas saņemtie nelūgtie palīdzības piedāvājumi ir vērtējami ar lielu piesardzību, jo īpaši tad, ja tiek apsolīta naudas atgūšana un pieprasīta priekšapmaksa. Iestādes šādi nestrādā, un uzticama juridiskā konsultācija nesola panākumus. Kas meklē atbalstu, tam vajadzētu rīkoties pašam un pārbaudīt otras puses sniegtās ziņas oficiālos avotos. Šis raksts kalpo vispārējai informēšanai un neaizstāj individuālu juridisko konsultāciju.
Biežāk uzdotie jautājumi
Nē. Dati bieži nāk no sākotnējās krāpšanas, un tos atkārtoti izmanto tie paši vai citi krāpnieki. Tāpēc detalizētas zināšanas nav norāde uz iestādi vai uzticamu advokātu biroju.
Neveiciet nekādus turpmākus maksājumus un nekavējoties informējiet savu banku vai kartes izdevēju. Nodrošiniet visu saraksti un iesniedziet iesniegumu policijā par noziedzīgu nodarījumu vai papildiniet jau esošu iesniegumu. Vai un pret ko pastāv prasījumi, var izvērtēt, ņemot vērā maksājumu ceļus.
Pastāv juridiski sākumpunkti, piemēram, prasījumi pret identificējamām iesaistītajām personām vai nodrošināšanas pasākumi izmeklēšanas procesā. Vai tie konkrētajā gadījumā ir izmantojami, ir atkarīgs no apstākļiem, un naudas atgūšana izdodas ne katrā gadījumā. Solījumu, ka nauda tiks droši atgūta, neviens nevar atbildīgi dot.
