Ja banka pēc krāpšanas gadījuma atsakās atlīdzināt zaudējumus, tā parasti atsaucas uz rupju neuzmanību. Ko šis jēdziens nozīmē, kam tas jāpierāda un kādiem apstākļiem ir nozīme.
Pēc krāpšanas gadījuma internetbankā daudzi cietušie saņem īsu savas bankas vēstuli: atlīdzināšana tiekot atteikta, jo klients esot rīkojies rupji neuzmanīgi. Tas ir divkārt smagi – finansiālajiem zaudējumiem pievienojas pārmetums, ka pats esot par to atbildīgs.
Tomēr šāda vēstule sākotnēji atspoguļo tikai bankas juridisko viedokli. Vai pārmetums ir pamatots, nosaka likumā noteiktie kritēriji, kas ir ievērojami stingrāki, nekā šis jēdziens liek nojaust ikdienas valodā.
Kāpēc šim pārmetumam ir tik liels svars
Neautorizēta maksājuma gadījumā bankai summa saskaņā ar Vācijas Civilkodeksa (BGB) 675.u pantu principā ir jāatlīdzina. Tam tā saskaņā ar BGB 675.v pantu var pretstatīt savu prasījumu par zaudējumu atlīdzību, ja klients savus rūpības pienākumus ir pārkāpis ar nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ. Tādā gadījumā klients noteiktos apstākļos atbild par visiem zaudējumiem. Savukārt vienkāršas neuzmanības gadījumā paliek spēkā likumā šauri ierobežota līdzdalība zaudējumu segšanā. Tāpēc vainas pakāpes izvērtējums bieži izšķir, kas galu galā sedz zaudējumus.
Kādi pienākumi ar to ir domāti, izriet galvenokārt no BGB 675.l panta: klientiem savi personalizētie drošības elementi – piemēram, piekļuves dati un apstiprinājuma kodi – ir jāaizsargā pret nesankcionētu piekļuvi un par to nozaudēšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu jāpaziņo nekavējoties, tiklīdz viņiem par to kļūst zināms.
Kritērijs: vairāk nekā tikai kļūda
Rupja neuzmanība saskaņā ar vispārējo civiltiesisko izpratni pastāv tikai tad, ja nepieciešamā rūpība ir pārkāpta neparasti lielā mērā – proti, ja nav ņemts vērā tas, kam konkrētajā gadījumā ikvienam būtu vajadzējis būt acīmredzamam. Tam pievienojas subjektīvā puse: rīcībai arī subjektīvi jābūt vairs neattaisnojamai. Neuzmanība, pārslodzes brīdis vai maldi laika spiediena apstākļos paši par sevi ar to nepietiek.
Svarīgs ir arī skatpunkts. Retrospektīvi daudzas krāpšanas shēmas šķiet viegli caurskatāmas. Juridiski tomēr nozīme ir situācijai, kurā atradās cietusī persona: kāda informācija viņai bija, cik ticami uzstājās krāpnieki, cik daudz laika atlika pārdomām?
Apstākļi, par kuriem parasti strīdas
Vai rupjas neuzmanības slieksnis ir pārsniegts, tiesas vērtē, visaptveroši izsverot visus apstākļus. Turklāt regulāri nozīme ir šādiem jautājumiem:
- Vai piekļuves dati vai apstiprinājuma kodi tika nodoti tālāk – un, ja jā, tad kādā veidā un kam tie šķietami tika nodoti?
- Ko tieši uzrādīja apstiprināšanas procedūra: pārskaitījuma summu un saņēmēju vai kādu citu darbību, piemēram, jaunas ierīces reģistrāciju?
- Cik sarežģīta bija maldināšana, piemēram, vai tika izmantota atdarināta tīmekļa vietne vai manipulēta tālruņa numura uzrāde?
- Vai krāpniekiem jau bija zināmi personas dati vai informācija par kontu, kas saziņai piešķīra ticamību?
- Vai banka iepriekš bija skaidri un saprotami brīdinājusi tieši par šādu rīcības veidu?
Neviens no šiem punktiem pats par sevi nav izšķirošs. Apstiprinājuma koda nodošanu pa tālruni tiesas bieži vērtē kritiski; tomēr kopaina – piemēram, īpaši profesionālas maldināšanas gadījumā – konkrētā lietā var izrādīties citāda.
Kam kas jāpierāda?
Bankai, kas atsaucas uz rupju neuzmanību, ir jāizklāsta un jāpierāda fakti, no kuriem izriet šis pārmetums. Tikai ar to vien, ka maksājuma instruments tehniski ir izmantots pareizi un autentifikācija ir reģistrēta, saskaņā ar BGB 675.w pantu ne vienmēr pietiek.
Vienlaikus no klientiem tiek sagaidīts, ka viņi notikumu gaitu no savas puses izklāstīs saprotami un pārliecinoši. Tāpēc pirmajam paskaidrojumam bankai ir būtisks svars. Neprecīzi vai pārsteidzīgi formulējumi – piemēram, telefonsarunā tūlīt pēc notikuma vai zaudējumu pieteikuma veidlapā – vēlāk nereti tiek vērsti pret cietušajiem.
Tiek vērtēta arī bankas rīcība
Vērtējumā tiek ņemta vērā ne tikai klienta rīcība. Nozīme var būt tam, vai iestāde ir pieprasījusi stingru klienta autentifikāciju – ja tās nav, klients saskaņā ar BGB 675.v pantu principā neatbild par zaudējumu atlīdzību, ja vien viņš nav rīkojies krāpnieciskā nolūkā. Nozīme var būt arī jautājumam, vai apstiprināšanas procedūra darbību uzrādīja skaidri un saprotami. Cik lielā mērā tas samazina bankas prasījumu, ir atkarīgs no konkrētā gadījuma.
Secinājumi
Rupja neuzmanība ir augsts kritērijs, nevis automātiskas sekas. Bankas atteikums nav pēdējais vārds – tikpat maz no stingrā kritērija izriet drošs prasījums. Izšķiroša ir precīza notikumu gaita, apstiprināšanas procedūras izveidojums un pierādījumu situācija. Tas, kurš ir saņēmis atteikumu, var lūgt juridiski pārbaudīt tā pamatojumu. Jāņem vērā BGB 676.b pants: par neautorizētiem maksājumiem bankai ir jāpaziņo nekavējoties, vēlākais 13 mēnešu laikā pēc summas norakstīšanas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Nē, atteikums sākotnēji atspoguļo tikai bankas vērtējumu. Bankai ir jāizklāsta un jāpierāda apstākļi, no kuriem izrietētu rupjš pienākumu pārkāpums. Vai tas tai izdodas, var novērtēt, tikai balstoties uz konkrēto notikumu gaitu.
Tiesas apstiprinājuma kodu nodošanu bieži vērtē kritiski, taču stingra likumsakarība nepastāv. Cita starpā nozīme ir tam, kā bija veidota maldināšana un ko apstiprināšanas procedūra patiesībā uzrādīja. Uzticams novērtējums paredz visu apstākļu izvērtēšanu.
Paziņojiet par ļaunprātīgo izmantošanu nekavējoties un lieciet bloķēt piekļuves. Izklāstiet notikumu gaitu patiesībai atbilstoši un pēc iespējas precīzāk; izvairieties no pieņēmumiem par lietām, kuras precīzi neatceraties. Sniedzot izvērstus rakstiskus paskaidrojumus, var būt lietderīgi iepriekš konsultēties.
