Jau izpildītu pārskaitījumu nevar vienkārši atcelt. Kādi ceļi pēc krāpšanas tomēr pastāv – no atsaukuma pieprasījuma saņēmēja bankai līdz prasījumiem pret konta turētāju.
Brīdis, kad kļūst skaidrs, ka pārskaitījums ir aizgājis krāpniekiem, cietušajiem ir smagi pārdzīvojams. Pirmais jautājums gandrīz vienmēr ir šāds: vai naudu var atgūt? Atšķirībā no tiešā debeta pārskaitījumu gadījumā nepastāv tiesības maksājumu bez tālākiem nosacījumiem vienkārši atgriezt.
Tas tomēr nenozīmē, ka situācija ikvienā gadījumā būtu bezcerīga. Pastāv vairāki iespējamie risinājumi, kuru sekmes gan ļoti lielā mērā ir atkarīgas no pagājušā laika un no konkrētajiem apstākļiem. Šis raksts sniedz pārskatu.
Pārskaitījuma atsaukums: rīkoties ātri, palikt reālistiem
Pārskaitījuma rīkojumu principā vairs nevar atsaukt, tiklīdz tas ir nonācis bankā. Taču banka var mēģināt pieprasīt maksājuma atgriešanu. Ja summa vēl nav pārsūtīta tālāk, izpildi noteiktos apstākļos vēl var apturēt. Ja tā saņēmēja kontā jau ir ieskaitīta, paša banka nosūta atsaukuma pieprasījumu saņēmēja bankai. Tā summu parasti drīkst atgriezt vienīgi ar konta turētāja piekrišanu – krāpšanas gadījumā šāda piekrišana, kā jau sagaidāms, netiek dota.
Neraugoties uz to, atsaukuma pieprasījums ir lietderīgs: tas dokumentē savlaicīgu reakciju un informē saņēmēja banku par aizdomām par krāpšanu. Tas var mudināt banku pārbaudīt kontu un uz laiku neizmaksāt tajā vēl esošos līdzekļus.
Autorizēts vai neautorizēts – izšķirošais nošķīrums
Prasījumiem pret paša banku izšķiroši ir tas, vai maksājums bija autorizēts. Ja pārskaitījumu bez konta turētāja piekrišanas ir uzsākušas trešās personas, piemēram, izmantojot pārtvertus piekļuves datus, bankai summa saskaņā ar Vācijas Civilkodeksa (BGB) 675.u pantu principā ir jāatlīdzina. Tomēr tā var izvirzīt pretī prasījumu par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar BGB 675.v pantu, ja klients ir rīkojies rupjas neuzmanības dēļ.
Citādi tas ir tad, ja cietušie pārskaitījumu ir veikuši paši, jo tika maldināti par maksājuma mērķi vai saņēmēju – piemēram, viltota rēķina vai iedomāta kapitālieguldījuma gadījumā. Šāds maksājums principā tiek uzskatīts par autorizētu. Prasījums par atmaksu saskaņā ar BGB 675.u pantu tādā gadījumā parasti nepastāv; maldināšana to nemaina. Prasījumi pret banku šajos gadījumos varētu būt iespējami tikai īpašos apstākļos, piemēram, ja izņēmuma situācijās ir pārkāpti brīdināšanas pienākumi.
Kāda loma ir saņēmēja bankai
Ar saņēmēja banku cietušos nesaista nekāds līgums. Tā principā ir saistīta vienīgi pret savu klientu un banku noslēpuma un datu aizsardzības dēļ parasti nesniedz nekādas ziņas par konta turētāju. Par saņēmēja bankas atbildību pret cietušajiem tiek diskutēts tikai šauri ierobežotos izņēmuma gadījumos, un to nevar vispārināt.
Praktiski saņēmēja banka ir nozīmīga galvenokārt tikmēr, kamēr kontā vēl atrodas nauda. Izmeklēšanas iestādes noteiktos apstākļos var panākt līdzekļu nodrošināšanu. Tāpēc savlaicīgs iesniegums policijā ar pilnīgiem pārskaitījuma datiem ir kas vairāk nekā tikai formalitāte.
Prasījumi pret saņēmēja konta turētāju
Neatkarīgi no bankas var pastāvēt prasījumi pret personu, kuras kontā nauda ir ienākusi. Iespējami ir:
- prasījums no netaisnas iedzīvošanās saskaņā ar BGB 812. pantu, jo konta turētājs summu ir ieguvis bez tiesiska pamata,
- zaudējumu atlīdzība saskaņā ar BGB 823. panta 2. punktu saistībā ar Vācijas Kriminālkodeksa (StGB) 263. pantu, ja konta turētājs pats ir bijis iesaistīts krāpšanā,
- zaudējumu atlīdzība par tīšu, labiem tikumiem neatbilstošu kaitējuma nodarīšanu saskaņā ar BGB 826. pantu.
Bieži saņēmēja konts nepieder īstajiem krāpniekiem, bet gan tā sauktajiem naudas kurjeriem (Finanzagent), kuri savu kontu – daļēji paši būdami maldināti – ir nodevuši naudas tālāknovirzīšanai. Arī pret viņiem var pastāvēt prasījumi. Vai konta turētājs var atsaukties uz to, ka nauda jau ir novirzīta tālāk, cita starpā ir atkarīgs no tā, ko viņš zināja vai kam viņam vajadzēja pievērst uzmanību.
Praktiskos šķēršļus nevajadzētu novērtēt par zemu: vispirms ir jānoskaidro konta turētāja vārds un adrese, bieži vien iepazīstoties ar izmeklēšanas lietas materiāliem. Ja konts atrodas ārvalstīs vai konta turētājam nav mantas, prasījumu, neraugoties uz labu tiesisko situāciju, nereti ir grūti īstenot.
Secinājumi
Likums neparedz vienkāršu pārskaitījuma „atgūšanu“. Iespējams ir ātrs atsaukuma pieprasījums, neautorizētu maksājumu gadījumā – prasījums par atmaksu pret paša banku un līdztekus tam prasījumi pret saņēmēja konta turētāju. Kurš no šiem ceļiem konkrētajā gadījumā ir pieejams un ekonomiski lietderīgs, ir atkarīgs no notikumu gaitas, laika faktora un no saņēmēja personas. Pie tā pieder arī godīgs izvērtējums: ne katrā gadījumā naudu izdodas atgūt.
Biežāk uzdotie jautājumi
Nē. Pēc rīkojuma saņemšanas atsaukums principā vairs nav iespējams. Banka var vienīgi pieprasīt maksājuma atgriešanu; pēc ieskaitīšanas atgriešana parasti ir atkarīga no saņēmēja piekrišanas.
Paša apstiprināts pārskaitījums principā tiek uzskatīts par autorizētu arī tad, ja tā pamatā ir maldināšana. Prasījums par atmaksu saskaņā ar BGB 675.u pantu tādā gadījumā parasti nepastāv. Pārbaudāmi paliek prasījumi pret konta turētāju un – izņēmuma gadījumos – pret iesaistītajām bankām.
Saņēmēja banka šādas ziņas parasti nesniedz. Bieži identitāte noskaidrojas kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā; cietušie ar advokāta starpniecību var lūgt iepazīties ar lietas materiāliem.
