Tirdzniecības kontā ir redzams atlikums, taču izmaksa nenotiek vai tiek sasaistīta ar jauniem maksājumiem. Kādi soļi tagad ir lietderīgi un kādi juridiskie pamati varētu būt iespējami.
Nedēļām vai mēnešiem ilgi tirdzniecības kontā bija redzami iepriecinoši skaitļi. Tad rodas vēlme izmaksāt daļu atlikuma – un pēkšņi vairs nekas nenotiek. Pieteikums paliek neizskatīts, līdz šim viegli sasniedzamais kontaktpersona atrunājas, vai arī tiek minēti nosacījumi, par kuriem iepriekš nekad nav bijis runas.
Šāda situācija ir nomācoša, un tās cēlonis ne vienmēr ir viens un tas pats. Tā var būt aizkavēšanās pie licencēta pakalpojumu sniedzēja. Tomēr bieži atteikta izmaksa ir pirmā skaidrā pazīme tam, ka aiz platformas nav īsta brokera. Šajā rakstā skaidrots, pēc kā to var atšķirt un kādi soļi varētu būt iespējami.
Ar kādiem pamatojumiem izmaksas tiek bloķētas
Neuzticami pakalpojumu sniedzēji reti atsaka izmaksu atklāti. Tā vietā tā tiek sasaistīta ar arvien jauniem priekšnoteikumiem. Raksturīgi ir šādi pamatojumi:
- Pirms izmaksas esot jāpārskaita nodokļi, maksas vai „drošības nauda“.
- „Naudas atmazgāšanas pārbaudei“ vai „verifikācijai“ esot nepieciešama vēl viena noteikta apmēra iemaksa.
- Iepriekš piešķirtais bonuss esot piesaistīts minimālajam tirdzniecības apjomam, kas vēl neesot sasniegts.
- Konts vispirms esot jāpaaugstina līdz augstākam konta līmenim.
- Kontaktpersona vairs nav sasniedzama vai arī piekļuve kontam tiek bloķēta.
Licencēts pakalpojumu sniedzējs vai fiktīva platforma?
Arī licencētas iestādes ne vienmēr izmaksā uzreiz. Tām ir likumā noteikts pienākums pārbaudīt savu klientu identitāti, un tās šim nolūkam drīkst pieprasīt personu apliecinošus dokumentus vai apliecinājumus par naudas izcelsmi. Taču šāda pārbaude nav saistīta ar papildu iemaksām, un piemērojamās maksas izriet no līguma dokumentiem.
Ikvienam, kurš Vācijā veic banku darījumus vai sniedz finanšu un vērtspapīru pakalpojumus, principā ir nepieciešama atļauja, it īpaši saskaņā ar Vācijas Kredītiestāžu likumu (KWG) vai Vācijas Vērtspapīru sabiedrību likumu (WpIG). To, vai uzņēmums ir licencēts, var noskaidrot BaFin uzņēmumu datubāzē. Papildus ir vērts ieskatīties BaFin brīdinājuma paziņojumos. Turklāt rūpīgi jāsalīdzina nosaukums, interneta adrese un kontaktdati, jo krāpnieki reizēm izmanto patiesi licencēta uzņēmuma apzīmējumu.
Kādi soļi tagad ir lietderīgi
- Neveikt nekādus turpmākus maksājumus un neizpaust nekādus jaunus piekļuves datus, personu apliecinošu dokumentu kopijas vai apstiprinājuma kodus.
- Nodrošināt pierādījumus: konta ekrānuzņēmumus, sarakstes vēstures, e-pastus, tālruņu numurus, interneta adreses un līguma dokumentus.
- Apkopot visus maksājumus – norādot datumu, summu, saņēmēju, bankas rekvizītus vai maka (wallet) adresi.
- Drīzumā informēt savu banku vai kartes izdevēju un lūgt noskaidrot, vai maksājumu vēl var apturēt vai atsaukt.
- Ja ir uzstādīta attālinātās piekļuves programmatūra: likt pārbaudīt ierīci un nomainīt paroles no citas ierīces.
- Iesniegt iesniegumu policijā; daudzās federālajās zemēs to var izdarīt arī tiešsaistes iecirknī (Onlinewache).
Juridiskie pamati
Pret licencētu pakalpojumu sniedzēju pastāv līgumisks prasījums par atlikuma izmaksu, ko var izvirzīt ārpustiesas kārtībā un nepieciešamības gadījumā arī tiesā. Turpretī fiktīvas platformas gadījumā uzrādītais atlikums bieži vispār neeksistē. Tad runa nav par peļņas izmaksu, bet gan par iemaksāto summu atlīdzināšanu.
Iespējami ir prasījumi no neatļautas darbības pret atbildīgajām personām, it īpaši saskaņā ar Vācijas Civilkodeksa (BGB) 823. panta 2. punktu saistībā ar Vācijas Kriminālkodeksa (StGB) 263. pantu (krāpšana), kā arī saskaņā ar BGB 826. pantu par tīšu labiem tikumiem neatbilstošu kaitējuma nodarīšanu. Arī tādu darījumu veikšana bez atļaujas, kuriem atļauja ir nepieciešama, var radīt pamatu prasījumiem par zaudējumu atlīdzību. Turklāt katrā konkrētā gadījumā var izvērtēt, vai pastāv prasījumi pret iesaistītajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai kontu turētājiem, caur kuru kontiem nauda ir plūdusi. Vai tas tā ir, lielā mērā ir atkarīgs no maksājumu ceļiem un apstākļiem.
Secinājumi
Atteikta izmaksa ne katrā gadījumā ir pierādījums krāpšanai, taču tā jāuztver nopietni – it īpaši tad, ja tiek pieprasīti jauni maksājumi. Ir lietderīgi atturēties no turpmākiem pārskaitījumiem, pilnībā nodrošināt dokumentus, informēt banku un policiju un pārbaudīt pakalpojumu sniedzēja licenci. Kādi prasījumi pastāv un vai to īstenošana ir ekonomiski lietderīga, var novērtēt tikai, balstoties uz konkrēto notikumu gaitu. Šis raksts kalpo vispārīgai informēšanai un neaizstāj juridisku konsultāciju konkrētā lietā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Nē, tā ir skaidra brīdinājuma pazīme. Nodokļi par kapitāla ienākumiem netiek iepriekš pārskaitīti brokerim, lai atbloķētu izmaksu, un maksas izriet no līguma dokumentiem. Pirms Jūs maksājat turpmākas summas, prasība būtu jāizvērtē.
Pārskaitījumu, ko Jūs pats esat apstiprinājis, pēc izpildes parasti nav iespējams vienpusēji atsaukt. Taču Jūsu banka var mēģināt sazināties ar saņēmēja iestādi; karšu maksājumu gadījumā atkarībā no noteikumiem var būt iespējama maksājuma atgriešana (chargeback). Jo agrāk banka tiek informēta, jo lielākas ir iespējas.
Iesniegums policijā parasti ir lietderīgs, jo tas dokumentē notikušo un ļauj izmeklēt maksājumu ceļus. Vai krāpnieki tiks noskaidroti, nav paredzams. Turklāt iesniegums neaizstāj savu prasījumu izvirzīšanu civiltiesiskā kārtībā.
