Dažas tirdzniecības platformas neizpilda nevienu rīkojumu – kursi, pozīcijas un peļņa ir tikai attēlojums. Pēc kā to var atpazīt un kas juridiski atšķir krāpšanu no tirdzniecības zaudējuma.
Tas, kurš tirgojas ar valūtām, izejvielām vai starpības līgumiem, parasti zina, ka zaudējumi ir iespējami. Taču noteikta veida platformu gadījumā problēma slēpjas citur: tirdzniecība vispār nenotiek. Tirdzniecības saskarne ir simulācija, un iemaksātā nauda nekad nesasniedz tirgu.
Cietušajiem to ir grūti atpazīt, jo saskarne ir veidota pēc īstu tirdzniecības programmu parauga. Taču šī nošķiršana ir svarīga – gan paša novērtējumam, gan juridiskajam vērtējumam.
Kā rodas simulēta peļņa
Licencēts brokeris novirza rīkojumus uz tirdzniecības vietu vai izpilda tos pats pēc noteiktiem principiem, tur klientu naudas līdzekļus nodalīti no saviem līdzekļiem un ir pakļauts uzraudzībai. Fiktīvas platformas gadījumā visa tā nav. Uzturētāji pilnībā kontrolē programmatūru: kursi var atšķirties no faktiskā tirgus, pozīcijas tiek izveidotas tikai kā datu ieraksts, bet konta atlikums ir brīvi maināms skaitlis.
Šī kontrole tiek izmantota mērķtiecīgi. Sākumā konts rāda peļņu, lai sekotu turpmākas iemaksas. Ja klients vēlas izņemt naudu vai uzdod kritiskus jautājumus, tikpat pēkšņi var parādīties lieli zaudējumi – kopā ar aicinājumu ieskaitīt papildu naudu, lai kontu „glābtu“.
Brīdinājuma pazīmes tirdzniecības gaitā
- Uzrādītie kursi jūtami atšķiras no brīvi pieejamiem kursu avotiem, vai arī kursu svārstības parādās tikai šajā platformā.
- Gandrīz katra ieteiktā pozīcija noslēdzas ar peļņu, kamēr vien tiek veiktas iemaksas.
- Kāds kurators pa tālruni norāda, ar ko tirgoties, vai attālinātas piekļuves režīmā pats tirgojas klienta ierīcē.
- Norēķinu dokumentu, rīkojumu apstiprinājumu ar izpildes vietu un gada pārskatu nav vai tos izsniedz tikai pēc atkārtotiem pieprasījumiem.
- Iemaksas nonāk nevis iestādē ar pakalpojuma sniedzēja nosaukumu, bet gan pie mainīgām trešajām personām vai maku (wallet) adresēs.
- Pēc izmaksas pieprasījuma seko negaidīti zaudējumi, jaunas maksas vai prasība veikt vēl vienu iemaksu.
- Atļauja BaFin uzņēmumu datubāzē nav atrodama, vai arī pastāv brīdinājuma paziņojums.
Nošķiršana: krāpšana vai tirdzniecības zaudējums?
Ne katrs zaudējums tirdzniecībā ir balstīts noziedzīgā nodarījumā. Produkti ar sviras efektu, piemēram, starpības līgumi (CFD), ir riskanti; licencētiem pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums norādīt uz šo risku. Šādu produktu izplatīšanai privātklientiem Eiropas Savienībā turklāt ir noteikti uzraudzības ierobežojumi, piemēram, sviras robežas un papildu iemaksu pienākuma izslēgšana. Tas, kurš zaudē naudu pie licencēta pakalpojuma sniedzēja ar īstiem rīkojumiem, parasti ir piedzīvojis tirgus riska iestāšanos.
Citādi ir tad, ja rīkojumi nekad nav tikuši izpildīti. Tādā gadījumā klients ir ticis maldināts par darījuma būtību: viņš domāja, ka tirgojas, bet patiesībā viņš ir nodevis naudu uzturētājiem. Arī aicinājums segt it kā radušos zaudējumu ar papildu maksājumiem šajā kontekstā ir vērtējams kritiski.
Juridiskais izvērtējums
Faktiski nenotiekošas tirdzniecības izlikšanās, lai iegūtu iemaksas, parasti atbilst krāpšanas sastāvam saskaņā ar Vācijas Kriminālkodeksa (StGB) 263. pantu. Civiltiesiski var pastāvēt prasījumi par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Vācijas Civilkodeksa (BGB) 823. panta 2. punktu kopsakarā ar StGB 263. pantu, kā arī saskaņā ar BGB 826. pantu par tīšu labiem tikumiem pretēju kaitējuma nodarīšanu. Turklāt finanšu un ieguldījumu pakalpojumus Vācijā principā drīkst sniegt tikai ar atļauju saskaņā ar Vācijas Kredītiestāžu likumu (KWG) vai Vācijas Vērtspapīru sabiedrību likumu (WpIG); ja tās nav, arī tas var radīt prasījumu pamatu.
Atlīdzināma principā ir faktiski iemaksātā summa, nevis platformā uzrādītā šķietamā peļņa. Praksē grūtības rodas prasījuma īstenošanā: uzturētāji bieži nav identificējami, izmanto ārvalstīs reģistrētas čaulas sabiedrības un ātri novirza naudu tālāk. Atkarībā no maksājuma ceļa var izvērtēt, vai pastāv prasījumi pret citiem iesaistītajiem, piemēram, pret saņēmēja kontu turētājiem. Apgalvot ko par izredzēm ir iespējams tikai pēc dokumentu izvērtēšanas.
Secinājums
Simulētas tirdzniecības platformas no riskantiem, taču īstiem tirdzniecības piedāvājumiem atšķiras ar to, ka tirdzniecība nenotiek. Uz to norāda atšķirīgi kursi, trūkstoši norēķinu dokumenti, maksājumi trešajām personām un grūtības ar izmaksu. Juridiski tas tad nav tirdzniecības zaudējums, bet parasti krāpšana – ar attiecīgiem prasījumiem, kuru īstenošana gan bieži ir sarežģīta. Šis raksts kalpo vispārīgai informācijai un neaizstāj juridisko konsultāciju konkrētā lietā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Licencēti pakalpojumu sniedzēji nodrošina norēķinu dokumentus un izpildes apstiprinājumus un spēj nosaukt izpildes vietu. Ja šādu dokumentu pastāvīgi nav un kursi atšķiras no neatkarīgiem avotiem, tā ir brīdinājuma pazīme. Drošu pierādījumu klients viens pats parasti sniegt nevar; izšķiroša ir apstākļu kopaina.
Fiktīvas platformas gadījumā uzrādītā peļņa nekad nav pastāvējusi. Zaudējumu atlīdzība principā attiecas uz summu, ko Jūs faktiski esat iemaksājis, atskaitot iespējamās atmaksas. Citādi tas var būt īsta, licencēta pakalpojuma sniedzēja gadījumā, pret kuru pastāv līgumisks prasījums par izmaksu.
Šāda prasība būtu jāpārbauda pirms jebkura maksājuma. Nelicencētu platformu gadījumā tā bieži kalpo vienīgi tam, lai iegūtu papildu summas. CFD izplatīšanai privātklientiem ES papildu iemaksu pienākums turklāt ir uzraudzības ziņā izslēgts.
