Ieguldījumu krāpšanai ir daudz izpausmju: šķietami termiņnoguldījumu vai krājkonta piedāvājumi ar uzkrītoši augstiem procentiem, dalība uzņēmumos vai projektos, kas patiesībā nepastāv, pirmsbiržas akcijas, dārgmetālu vai nekustamo īpašumu modeļi, kā arī piramīdas shēmas, kurās izmaksas tiek segtas no jaunu ieguldītāju naudas. Kontakts bieži rodas ar salīdzināšanas vietņu, reklāmu, telefona zvanu vai paziņu ieteikumu starpniecību.
Piedāvātāji darbojas profesionāli, izmanto augstas kvalitātes dokumentus un dažkārt nosaukumus, kas līdzinās pazīstamu iestāžu nosaukumiem. Sākumā mēdz tikt izmaksātas nelielas summas, lai radītu uzticēšanos. Tas, ka kaut kas nav kārtībā, bieži atklājas tikai tad, kad procenti netiek izmaksāti, kad uzteikums netiek izskatīts vai kad piedāvātājs vairs nav sasniedzams.
Tie, kas ieguldījumu izveidojuši, cietušajiem parasti nav sasniedzami vai atrodas ārvalstīs; prasījumu piedziņa tieši pret šīm personām tādēļ bieži ir sarežģīta. Tāpēc juridiskais izvērtējums pievērš uzmanību arī citiem iesaistītajiem – piemēram, starpniekiem, kontu turētājiem vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Kādi prasījumi patiesībā pastāv, ir atkarīgs no konkrētā gadījuma apstākļiem.