Negatīvi ieraksti kredītinformācijas birojos var apgrūtināt kredītu, īres un mobilo sakaru līgumu noslēgšanu. Pārskats par to, kā ierakstus pārbaudīt un kad ir iespējama to dzēšana.
Vai tas būtu patēriņa kredīts, mājokļa meklēšana vai jauns mobilā tālruņa līgums – daudzās situācijās uzņēmumi pieprasa kredītspējas izziņu. Negatīvs ieraksts tādā kredītinformācijas birojā kā SCHUFA var novest pie tā, ka līgumu noslēgšana tiek atteikta vai piedāvāta tikai ar sliktākiem nosacījumiem.
Taču ne katrs ieraksts pēc būtības ir pareizs vai juridiski pieļaujams. Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) datu subjektiem ir dažādas tiesības, kas ļauj iepazīties ar uzglabātajiem datiem, tos labot un noteiktos apstākļos panākt to dzēšanu.
Pirmais solis: informācija par uzglabātajiem datiem
Pirms domāt par dzēšanu, ir jānoskaidro, kādi dati vispār ir uzglabāti. Saskaņā ar VDAR 15. pantu datu subjekti var pieprasīt no ikviena kredītinformācijas biroja informāciju par datiem, kas tiek apstrādāti par viņu personu. Pie tās pieder arī ziņas par to, no kurienes dati ir iegūti un kam tie ir nodoti.
Šī datu kopija principā ir bez maksas. Tā ir jānošķir no maksas kredītspējas izziņām, ko kredītinformācijas biroji piedāvā, piemēram, iesniegšanai izīrētājiem. Pašu veiktai pārbaudei parasti pietiek ar bezmaksas informāciju saskaņā ar VDAR.
Kam pievērst uzmanību, veicot pārbaudi
Kad informācija ir saņemta, ir vērts rūpīgi izskatīt katru atsevišķo ierakstu. Tipiski jautājumi ir šādi:
- Vai personas dati ir pareizi, vai arī, iespējams, notikusi sajaukšana ar citu personu?
- Vai paziņotā prasība patiešām pastāv un vai tā ir neapmaksāta norādītajā apmērā?
- Vai jau apmaksāta prasība ir atzīmēta kā nokārtota?
- Vai prasība pirms tās paziņošanas tika apstrīdēta?
- Vai ierakstam noteiktais glabāšanas termiņš jau ir beidzies?
Neapmaksātu prasību paziņošanai ir noteikti tiesiski priekšnoteikumi. Parasti prasību drīkst paziņot tikai tad, ja tā, piemēram, ir konstatēta tiesā vai atzīta, vai arī ja datu subjektam pēc termiņa iestāšanās vairākkārt ir nosūtīti rakstveida atgādinājumi, viņš ir brīdināts par iespējamo paziņošanu un prasību nav apstrīdējis. Ja tā nav, ieraksts var būt nepieļaujams.
Labošana un dzēšana saskaņā ar VDAR
Ja dati ir nepareizi, saskaņā ar VDAR 16. pantu pastāv tiesības prasīt to labošanu. VDAR 17. pants turklāt paredz tiesības prasīt dzēšanu, ja dati, piemēram, vairs nav nepieciešami mērķim, kuram tie tika uzglabāti, vai arī ja tie jau no paša sākuma tika apstrādāti nelikumīgi.
Arī likumīgi paziņoti ieraksti netiek glabāti pastāvīgi. Kredītinformācijas biroji dzēš nokārtotos ierakstus pēc noteiktu termiņu beigām, kas jo īpaši izriet no nozares mēroga rīcības kodeksiem. Šie termiņi pēdējos gados daļēji ir saīsināti un ir atkarīgi no ieraksta veida. Vai konkrētā gadījumā var prasīt priekšlaicīgu dzēšanu, ir datu subjekta interešu un tautsaimniecības informācijas interešu izsvēršanas jautājums.
Rīcība kļūdainu ierakstu gadījumā
Tam, kurš uzskata ierakstu par nepareizu vai nepieļaujamu, vajadzētu rakstveidā vērsties kredītinformācijas birojā, konkrēti norādīt kļūdu un pievienot esošos apliecinājumus – piemēram, maksājumu apliecinājumus vai vēstules, ar kurām prasība tika apstrīdēta. Bieži ir lietderīgi vienlaikus uzrakstīt arī uzņēmumam, kas sniedzis ziņas, jo tas var savu paziņojumu atsaukt.
Pārbaudes laikā saskaņā ar VDAR 18. pantu var pieprasīt, lai apstrīdēto datu apstrāde tiktu ierobežota. Ja atbildes nav vai labojums tiek atteikts, var nākt vērā sūdzība kompetentajā datu aizsardzības uzraudzības iestādē, kā arī prasījumu īstenošana tiesā. Prettiesisku ierakstu gadījumā papildus var izvērtēt prasījumu par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar VDAR 82. pantu; vai tāds pastāv un kādā apmērā, ir atkarīgs no konkrētā gadījuma.
Secinājums
Ar negatīvu ierakstu nav jāsamierinās to nepārbaudot. VDAR dod datu subjektiem iedarbīgus instrumentus, lai iepazītos ar uzglabātajiem datiem un panāktu kļūdu labošanu. Vai ieraksts ir jādzēš, ir atkarīgs no tā, vai paziņošana bija pieļaujama, vai dati ir pareizi un vai attiecīgie glabāšanas termiņi ir beigušies. Tā pamatā ir rūpīga dokumentu pārbaude.
Biežāk uzdotie jautājumi
Tiesības piekļūt datiem saskaņā ar VDAR 15. pantu neaprobežojas ar vienu pieprasījumu. Taču acīmredzami nepamatotu vai bieži atkārtotu pieprasījumu gadījumā kredītinformācijas birojs drīkst prasīt samērīgu samaksu vai atteikt informācijas sniegšanu. Pieprasījums saprātīgos laika intervālos parasti nav problemātisks.
Parasti ne uzreiz. Ieraksts vispirms tiek atzīmēts kā nokārtots un paliek uzglabāts līdz tam noteiktā termiņa beigām. Taču, ja paziņošana jau no paša sākuma bija nepieļaujama, neatkarīgi no tā var pastāvēt tiesības prasīt dzēšanu.
Bieži ir lietderīgi rakstīt abiem. Kredītinformācijas birojs ir atbildīgs par datu uzglabāšanu, bet ziņas sniegušais uzņēmums – par paziņojuma pareizību. Ja uzņēmums savu paziņojumu atsauc, ieraksts parasti tiek noņemts.
