Ikvienam, kas iesaka ieguldītājam kādu ieguldījumu, konsultācija jāsniedz atbilstoši gan ieguldītājam, gan ieguldījuma objektam. Pārskats par svarīgākajiem pienākumiem un iespējamām nekvalitatīvas konsultācijas sekām.
Vecumdienu uzkrājumi, kapitāla veidošana vai mantojumā saņemtas naudas ieguldīšana – finanšu lēmumos daudzi cilvēki paļaujas uz savas bankas vai konsultanta ieteikumu. Ja ieguldījums attīstās citādi, nekā gaidīts, rodas jautājums, vai konsultācija ir atbildusi tiesību aktu prasībām.
Ne katrs zaudējums ir konsultācijas kļūdas sekas. Ieguldījuma ekonomisko risku principā uzņemas pats ieguldītājs. Priekšnoteikums tomēr ir tas, ka viņš šo risku ir uzņēmies, pamatojoties uz pienācīgi sniegtu konsultāciju.
Kā tiek noslēgts konsultāciju līgums
Pienākumu pamatā parasti ir konsultāciju līgums. Tam nav obligāti jābūt noslēgtam rakstiski. Saskaņā ar tiesu praksi tas bieži tiek noslēgts klusējot, ja ieguldītājs saistībā ar ieguldījuma lēmumu vēršas pie bankas vai konsultanta – vai otrādi – un pēc tam tiek uzsākta konsultāciju saruna.
No tā jānošķir tīra ieguldījumu starpniecība, kurā galvenokārt ir pienākums sniegt patiesas ziņas par ieguldījumu, un darījums bez konsultācijas, kurā klients rīkojumu dod patstāvīgi. Nošķiršana konkrētā gadījumā var būt sarežģīta, tomēr tā ir būtiska pienākumu apjoma noteikšanai.
Ieguldītājam atbilstoša konsultācija
Ieteikumam jāatbilst ieguldītāja personai. Tāpēc konsultantam vispirms jānoskaidro būtiskie apstākļi, ciktāl tie viņam vēl nav zināmi. Pie tiem it īpaši pieder:
- zināšanas un pieredze darbā ar finanšu instrumentiem
- finansiālais stāvoklis un spēja segt zaudējumus
- ieguldījuma mērķi, piemēram, drošība, ienākumi vai vecumdienu nodrošinājums
- gatavība uzņemties risku un plānotais ieguldījuma termiņš
Tam, kurš acīmredzami vēlas drošu ieguldījumu vecumdienu nodrošinājumam, parasti nedrīkst kā piemērotu ieteikt produktu ar būtisku zaudējumu risku.
Ieguldījuma objektam atbilstoša konsultācija
Turklāt konsultācijai jāatbilst arī ieguldījuma objektam. Ieguldītājs jāinformē par tām īpašībām un riskiem, kas ir būtiski viņa lēmumam. Tas attiecas gan uz vispārējiem riskiem, piemēram, ekonomikas un tirgus attīstību, gan uz konkrētā produkta īpašajiem riskiem, piemēram, iespējamu pilnīga zaudējuma risku, ierobežotu tirgojamību vai ilgiem termiņiem.
Sniegtajai informācijai jābūt pareizai, pilnīgai un saprotamai. Saskaņā ar tiesu praksi bankai, kas kādu produktu iekļauj savā konsultāciju programmā, tas iepriekš jāpārbauda ar banku praksē ierasto kritisko lietpratību. Prospekta izsniegšana vien ne vienmēr aizstāj mutisku informēšanu; cita starpā izšķiroši ir tas, vai ieguldītājam bija pietiekami daudz laika iepazīties ar dokumentiem pirms sava lēmuma pieņemšanas.
Atlīdzība, interešu konflikti un dokumentēšana
Ieguldītājiem jāspēj novērtēt, vai ieteikums ir sniegts vienīgi viņu interesēs. Tāpēc saskaņā ar tiesu praksi bankām jāinformē par atlaidēm un atlīdzību, ko tās par produkta izplatīšanu saņem no trešām personām. Arī Vācijas Vērtspapīru tirdzniecības likums (WpHG) paredz prasības attiecībā uz rīcību ar saņemtajiem labumiem un interešu konfliktiem, kā arī izmaksu atklāšanu.
Uzraudzības tiesību ziņā vērtspapīru pakalpojumu uzņēmumiem saskaņā ar WpHG 63. un turpmākajiem pantiem turklāt ir pienākums pārbaudīt ieteikuma piemērotību. Privātie klienti saņem piemērotības paziņojumu, kurā izklāstīts, kā ieteikums ir saskaņots ar viņu mērķiem un apstākļiem. Daudziem produktiem papildus jānodrošina īsa informācijas lapa.
Nekvalitatīvas konsultācijas sekas
Ja konsultants vainojami pārkāpj savus pienākumus, var pastāvēt prasījums par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Vācijas Civilkodeksa (BGB) 280. pantu. Ieguldītājs tad ir nostādāms tādā stāvoklī, kādā viņš būtu bez nekvalitatīvās konsultācijas. Tas bieži nozīmē ieguldījuma atcelšanu: ieguldītā kapitāla atmaksu pret ieguldījuma nodošanu, ieskaitot saņemtās izmaksas.
Konsultācijas kļūda principā jāpamato un jāpierāda pašam ieguldītājam. Turklāt jāņem vērā noilgums. Vispārējais noilguma termiņš saskaņā ar BGB 195. un 199. pantu ir trīs gadi un sākas tā gada beigās, kurā prasījums ir radies un ieguldītājs ir uzzinājis par būtiskajiem apstākļiem vai tam tie būtu bijuši jāuzzina, ja nebūtu pieļauta rupja neuzmanība. Neatkarīgi no zināšanas šādiem prasījumiem noilgums iestājas vēlākais desmit gadus pēc to rašanās.
Secinājumi
Ieguldījumu konsultācijām ir skaidri tiesiski kritēriji: ieteikumam jāatbilst ieguldītājam, un produkta riski jāatspoguļo patiesi un saprotami. Vai konkrētā gadījumā pastāv konsultācijas kļūda un vai to var pierādīt, ir atkarīgs no sarunas gaitas un pieejamajiem dokumentiem. Noilguma termiņu dēļ izvērtēšanu nevajadzētu bez vajadzības atlikt.
Biežāk uzdotie jautājumi
Nē. Kursa zaudējumi vien prasījumu nerada, jo ieguldījuma risku principā uzņemas pats ieguldītājs. Atbildības priekšnoteikums ir tas, ka konsultācija bija kļūdaina un šī kļūda bija ieguldījuma lēmuma cēlonis.
Parasti jā. Saskaņā ar tiesu praksi konsultāciju līgums var tikt noslēgts klusējot, uzsākot konsultāciju sarunu par naudas ieguldījumu. Rakstiska vienošanās tam nav nepieciešama.
Piemērojams vispārējais trīs gadu noilguma termiņš, kas sākas tā gada beigās, kurā ieguldītājs ir uzzinājis vai kurā tam būtu bijis jāuzzina par prasījumu pamatojošajiem apstākļiem. Neatkarīgi no tā noilgums iestājas vēlākais desmit gadus pēc prasījuma rašanās.
