Kredītkartes dati var nonākt nepareizās rokās daudzos veidos: caur pikšķerēšanas (phishing) lapām, tirgotāju datu noplūdēm, ļaunatūru, kartes zādzību vai kartes pievienošanu digitālajā makā (wallet) svešā viedtālrunī. Cietušie ļaunprātīgo izmantošanu bieži pamana tikai pārskatā – dažkārt kā vienu lielu darījumu, dažkārt kā virkni mazāku summu.
No juridiskā viedokļa kartes maksājumiem ir spēkā tie paši principi, kas citiem maksājumu darījumiem. Ja darījumu neesat autorizējis, kartes izdevējam summa pēc vispārīga principa ir jāatmaksā saskaņā ar Vācijas Civilkodeksa (BGB) 675.u pantu. Galvenais iebildums, ko tas var izvirzīt, ir apgalvojums, ka Jūs rupjas neuzmanības dēļ esat pārkāpis savus rūpības pienākumus – piemēram, rīkojoties ar karti, PIN kodu vai apstiprinājumu lietotni.
Blakus tam pastāv tā sauktais chargeback. Tas nav likumā noteikts prasījums, bet gan pretenziju izskatīšanas procedūra saskaņā ar karšu organizāciju noteikumiem, kuru uzsāk karti izdevusī banka. Tā var palīdzēt arī maksājumu gadījumos, kurus Jūs pats esat ierosinājis, piemēram, ja tirgotājs nepiegādā preci. Vai tā Jūsu gadījumā ir iespējama, atkarīgs no attiecīgajiem noteikumiem un termiņiem.