Maksājumi blokķēdē ir publiski aplūkojami – taču tie neatklāj, kas stāv aiz maka (wallet). Ko izsekošana spēj sniegt, kāda loma ir regulētām kriptovalūtu biržām un kur ir robežas.
Tie, kas krāpšanas rezultātā ir zaudējuši bitcoin vai citus kriptoaktīvus, bieži dzird divus pretējus apgalvojumus: ka kriptovalūtas esot pilnīgi anonīmas un nauda tāpēc neatrodama – vai arī ka katrs darījums esot saglabāts mūžīgi un krāpniekus esot viegli noskaidrot. Ne viens, ne otrs šādā veidā nav pareizs.
Īstenība ir pa vidu. Kriptoaktīvu ceļu bieži var izsekot visai tālu. Sarežģītāks ir jautājums, kura persona stāv aiz konkrētas adreses un vai no tā izriet īstenojams prasījums.
Publiski aplūkojami, taču pseidonīmi
Lielākajai daļai izplatīto kriptovalūtu darījumi tiek saglabāti publiskā reģistrā – blokķēdē. Katra pārskaitīšana tur ir pastāvīgi fiksēta ar nosūtītāja adresi, saņēmēja adresi, summu un laiku, un to var aplūkot brīvi pieejamos blokķēdes pārlūkos.
Vārdus šis reģistrs nesatur. Maka (wallet) adrese ir zīmju virkne, ko bez identitātes apliecināšanas var izveidot neierobežotā skaitā. Tāpēc runā par pseidonimitāti: redzams ir tas, ka summa ir pārvietojusies no vienas adreses uz nākamo, taču ne tas, kam šīs adreses pieder.
Ko izsekošana spēj sniegt
Sākot ar cietušā veikto darījumu, ir iespējams atainot, caur kurām adresēm kriptoaktīvi ir novadīti tālāk. Izmeklēšanas iestādes un specializēti pakalpojumu sniedzēji tam izmanto analīzes rīkus, kas attēlo maksājumu plūsmas un spēj adreses piesaistīt zināmiem pakalpojumiem. Vislielākā nozīme ir brīdim, kad aktīvi nonāk kriptovalūtu biržā vai pie cita pakalpojumu sniedzēja.
Krāpnieki šīs iespējas pazīst un mērķtiecīgi apgrūtina analīzi: summas tiek sadalītas, novadītas caur daudzām starpadresēm, apmainītas pret citiem kriptoaktīviem vai sūtītas caur pakalpojumiem, kas maskē maksājumu plūsmas. Ar katru no šiem soļiem piesaiste kļūst nedrošāka, un ne katra pēda noved pie taustāma rezultāta.
Regulēto kriptovalūtu biržu loma
Tiem, kas vēlas kriptoaktīvus apmainīt pret eiro vai citu valsts valūtu, parasti nākas izmantot tirdzniecības platformu. Pakalpojumu sniedzēji, kas ir regulēti Eiropas Savienībā, ir pakļauti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pienākumiem, un tiem ir jāidentificē savi klienti. Ja pēda noved pie šāda pakalpojumu sniedzēja, tur parasti ir pieejami dati par personu, kas atvērusi saņēmēja kontu.
Privātpersonām šos datus pakalpojumu sniedzēji tomēr parasti neizsniedz. Ziņas saņem galvenokārt kriminālvajāšanas iestādes, kuras turklāt var panākt atlikuma nodrošināšanu, kamēr tas vēl pastāv. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi iesniegt iesniegumu policijā un sagatavot pilnīgus darījumu datus. Cietušie ar advokātes vai advokāta starpniecību var lūgt piekļuvi izmeklēšanas lietas materiāliem un tādējādi attiecīgā gadījumā uzzināt par iegūtajām ziņām.
Kādi dati cietušajiem būtu jānodrošina
- visu krāpniekiem veikto pārskaitījumu darījumu identifikatori (darījuma ID jeb hash)
- paša nosūtītāja adrese un saņēmēja adreses, pēc iespējas kā kopējams teksts, nevis tikai kā ekrānuzņēmums
- datums, laiks, summa un kriptoaktīva veids
- savas kriptovalūtu biržas konta izraksti un darījumu pārskati, kā arī apliecinājumi par iepriekšējo iegādi par eiro
- sarakstes vēsture, e-pasti, platformas interneta adreses un tur esošā konta ekrānuzņēmumi
Lietderīgi ir arī informēt savu pakalpojumu sniedzēju, ar kura starpniecību kriptoaktīvi tika iegādāti un nosūtīti, par aizdomām par krāpšanu.
Juridiskais izvērtējums un robežas
No juridiskā viedokļa pret krāpniekiem regulāri pastāv prasījumi par zaudējumu atlīdzību, jo īpaši saskaņā ar Vācijas Civilkodeksa (BGB) 823. panta 2. punktu kopsakarā ar Vācijas Kriminālkodeksa (StGB) 263. pantu, kā arī saskaņā ar BGB 826. pantu. Tomēr tos ir iespējams īstenot vienīgi pret personu, kas ir zināma, sasniedzama un kam pieder manta. Tāpēc izsekošana nav pašmērķis: tā ir palīglīdzeklis, lai rastu sākumpunktus izmeklēšanai, nodrošināšanas pasākumiem vai prasījumiem pret identificējamiem iesaistītajiem. Vai ar to saistītais darbs atmaksājas, ir atkarīgs no zaudējuma apmēra, pagājušā laika un no tā, cik skaidri izsekojams ir maksājuma ceļš.
Secinājums
Kripto darījumi ir izsekojami, taču tos nav tik vienkārši piesaistīt konkrētai personai. Vislabākās izredzes ir tad, ja pēda noved pie regulēta pakalpojumu sniedzēja ar identitātes pārbaudi un ja iestādes tiek iesaistītas agrīni. Aktīvu atgūšana ir iespējama, taču nebūt nav droša – to vajadzētu pateikt atklāti. Šis raksts kalpo vispārīgai informēšanai un neaizstāj juridisku konsultāciju konkrētā gadījumā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Jā, ar darījuma identifikatoru vai saņēmēja adresi ierakstus var atvērt publiskā blokķēdes pārlūkā. Jūs tur redzēsiet turpmākās adreses un summas, taču ne personas aiz tām. Pamatotai analīzei parasti ir nepieciešami īpaši analīzes rīki un pieredze.
Nē, apstiprinātu darījumu blokķēdē tehniski atcelt nav iespējams. Aktīvu atgūšana ir iespējama tikai tad, ja saņēmējs tos pārskaita atpakaļ vai ja atlikums tiek nodrošināts pie kāda pakalpojumu sniedzēja un vēlāk izsniegts. Tas izdodas tikai daļā gadījumu.
Parasti ne tieši, jo pakalpojumu sniedzējiem ir saistoši datu aizsardzības un konfidencialitātes pienākumi. Ziņas saņem galvenokārt kriminālvajāšanas iestādes izmeklēšanas procesa ietvaros. Ar advokāta pieprasītu piekļuvi lietas materiāliem cietušie attiecīgā gadījumā var uzzināt par rezultātiem.
