Pikšķerēšanas (phishing) gadījumā krāpnieki uzdodas par banku, pasta pakalpojumu, iestādi vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Ar viltotu e-pasta vēstuļu, īsziņu, ziņapmaiņas lietotņu ziņu vai zvanu palīdzību viņi cenšas iegūt piekļuves datus, karšu datus vai apstiprinājumus. Ziņas un interneta vietnes bieži ir tik labi izveidotas, ka tās gandrīz nav atšķiramas no oriģināla. Cietušo vidū ir jebkura vecuma un jebkuras profesijas cilvēki.
Juridiski galvenokārt nozīme ir tam, vai turpmākos maksājumus autorizējāt Jūs pats vai arī krāpnieki ar iegūtajiem datiem rīkojās bez Jūsu piekrišanas. Neautorizētiem maksājumiem likums Vācijas Civilkodeksa (BGB) 675.u pantā principā paredz bankas pienākumu tos atmaksāt. Tomēr bankas atmaksu bieži atsaka, norādot, ka Jūs esot rīkojies rupjas neuzmanības dēļ.
Vai šis iebildums ir noturīgs, nevar atbildēt vispārīgi. Izšķiroša ir konkrētā notikumu gaita, maldināšanas veids, izmantotā apstiprinājumu procedūra un jautājums par to, ko banka strīda gadījumā spēj pierādīt. Tieši to mēs izvērtējam, balstoties uz Jūsu dokumentiem.